Krievijas loma Latvijas ārējā tirdzniecībā
Krievijas masu informācijas līdzekļos ik pa laikam atkal no jauna izskan doma, ka Krievijas tirdzniecībai ar Latviju esot noteicoša loma Latvijas ekonomikā, un ka šīs tirdzniecības apjomu iegrožošana (ekonomiskās sankcijas, jeb ekonomiskā blokāde) varētu tikt izmantota kā instruments Latvijas ietekmēšanai Krievijai vēlamā virzienā.
Izrādās, ka tā nebūt nav.
Ielūkosimies Latvijas Republikas Statistikas pārvaldes datos, lai noskaidrotu, kāda ir reālā situācija[1].
Pirmkārt, jāatzīmē Eiropas Savienības valstu nospiedošais pārākums tirdzniecības bilancē pār Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm (importā attiecīgi 75.2% un 16.7%, eksportā 76.4% un 12.2%).
Dati par tirdzniecības apgrozījumu (skat. tabulu) liecina, ka Krievijas īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā ir tikai 8.3%! Protams, jebkurš tirdzniecības partneris ir vēlams, taču runāt par kādu Krievijas, kā tirdzniecības partnera, īpašu nozīmi Latvijas ekonomikā nav nekāda pamata.
Id | Valsts | M LVL | % |
---|---|---|---|
LT | Lietuva | 983,3 | 12,7% |
DE | Vācija | 974,9 | 12,6% |
EE | Igaunija | 695,6 | 9,0% |
RU | Krievija | 642,1 | 8,3% |
Pārējās | 606,3 | 7,8% | |
SE | Zviedrija | 473,5 | 6,1% |
PL | Polija | 460,7 | 5,9% |
FI | Somija | 386,5 | 5,0% |
GB | Lielbritānija | 380,3 | 4,9% |
BY | Baltkrievija | 339,2 | 4,4% |
DK | Dānija | 294,9 | 3,8% |
NL | Nīderlande | 232,5 | 3,0% |
IT | Itālija | 210,6 | 2,7% |
FR | Francija | 152,1 | 2,0% |
UA | Ukraina | 132,8 | 1,7% |
US | Amerikas Savienotās Valstis | 130,3 | 1,7% |
NO | Norvēģija | 114,8 | 1,5% |
BE | Beļģija | 99,8 | 1,3% |
CH | Šveice | 97,6 | 1,3% |
ES | Spānija | 96,9 | 1,2% |
AT | Austrija | 90,8 | 1,2% |
CZ | Čehija | 80,5 | 1,0% |
CN | Ķīna | 79,2 | 1,0% |
PAVISAM | 7755,2 | 100,0% |
Importā Krievija ir trešais lielākais partneris (9%), aiz Vācijas(14%) un Lietuvas (14%), ar 1% apsteidzot Igauniju (8%). Eksportā Krievija ar (8%) dala piekto vietu ar Zviedriju (8%), aiz Lietuvas (11%), Igaunijas (11%), Vācijas (10%) un Lielbritānijas (10%).
Interesants ir importa un eksporta iedalījums pēc produkcijas veidiem. Galvenās trīs preču grupas importā no Krievijas ir minerālprodukti (kas ietver sevī arī naftu, gāzi un ogles), metāli (tai skaitā tērauda velmējumi) un koksne. Galvenās preču grupas eksportā uz Krieviju ir mašīnas un elektriskās iekārtas, pārtikas preces un ķimikālijas; turklāt tradicionālais pārtikas produktu eksports uz Krieviju atkāpjas otrajā vietā aiz mašīnām un elektriskajām iekārtām. Tātad Krievija piegādā galvenokārt jēlmateriālus, bet pretī saņem produktus ar krietni lielāku pievienoto vērtību, tai skaitā daļēji arī pašu izejvielas jau pārstrādātā veidā. Proti, tirdzniecības struktūra parāda, ka Krievija tradicionāli kalpo kā Eiropas, šajā gadījumā konkrēti Latvijas, izejvielu avots, jeb "izejvielu piedēklis".
No apskatītajiem statistikas datiem ir skaidri redzams, ka Krievijas tirdzniecības nozīme Latvijas ekonomikā nav būtiska, un Krievijas politiķu izteikumi par Latvijas “pārmācīšanu” ar ekonomiskām sankcijām nav nekas cits, kā vienīgi vēlamā uzdošana par esošo.
P.S. Ir gadījies dzirdēt izteikumus par to, ka Krievija Latvijai varētu “nogriezt gāzi” un tādējādi pilnībā sagraut valsts ekonomiku. Taču tie, kas šādi apgalvo, šķiet aizmirstam divas būtiskas lietas: (a) mūsdienu globalizētajā pasaulē jebko var nopirkt kaut kur vēl; (b) Krievija netirgo gāzi sava prieka pēc, tai tiešām ir vajadzīga šādi nopelnītā nauda. Protams, jebkurš neuzticams piegādātājs var radīt problēmas. Taču parasti šādus piegādātājus sauc trāpīgos vārdos, nevis dēvē par “svarīgiem partneriem”, ko tiem, varbūt, gribētos.
Atsauces: