Nacionālais sastāvs Latvijā
Latviešu un krievu tautības iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā laika gaitā. [1]
Ar zaļo apzīmēti latvieši, ar sarkano krievi. Citas tautības nav parādītas.
Vērojams krass krievu īpatsavara pieaugums pēc Otrā Pasaules kara kā imigrācijas no PSRS rezultāts.
Padomju “atbrīvotāju” nestā jaunā kārtība nav bijusi labvēlīga latviešu tautai. Pievērsiet uzmanību:
- Latviešu skaits šodien nav vēl sasniedzis pat pirmskara līmeni, nemaz nerunājot par līmeni pirms Pirmā Pasaules kara.
- Pievērsiet uzmanību līknes stāvumam: straujam latviešu skaita pieaugumam pirms abiem kariem krasā pretstatā ir nīkuļošana padomju laikā.
- Ekstrapolējot datus redzam, ka ja Latvija nebūtu atguvusi neatkarību 1991. g., kādus 25 gadus vēlāk (ap 2015.g.) latvieši paši savā zemē jau būtu kļuvuši par mazākumu.
Nacionālais sastāvs Latvijā pēc 2000. g. LR Centrālās Statistikas pārvaldes datiem.[1]
Vienlaidus krāsojums apzīmē vairākumtautību, punktveida krāsojums apzīmē mazākumtautību. Tautības īpatsvaru attiecīgi apzīmē vai nu krāsas toņa gradācija: <50%, 50-70%, 70-90%, >90%, vai punkta lielums: 10-30%, 30-46%.
Krāsas:
- zaļā - latvieši
- sarkanā - krievi
- zilā - baltkrievi
- dzeltenā - lietuvieši
- violetā - poļi
Pievērsiet uzmanību, ka pilsētās ir neproporcionāli augsts cittautiešu īpatsvars. Latvijai esot PSRS sastāvā šeit tika mērķtiecīgi iepludināti imigranti no citiem PSRS apgabaliem, galvenokārt darbam rūpnīcās Padomju Savienības vajadzībām. Tie ieradās arī paši - labākas dzīves meklējumos. Zināma daļa bija padomju militārpersonas un to ģimenes locekļi, kā arī Komunistiskās partijas funkcionāri un ideoloģiskie darbinieki. Arī kriminālnoziedznieki no citiem PSRS apgabaliem, kas bija pārvesti izciest sodu Latvijas teritorijā, pēc ieslodzījuma termiņa beigām bieži vien apmetās uz dzīvi šeit.
Liels imigrantu pieplūdums ar atšķirīgu kultūras pieredzi un ideoloģisko orientāciju no citām PSRS daļām padomju okupācijas laikā ir novedis pie lielas krieviski runājošas (bet ne obligāti krievu) minoritātes izveidošanās, kura vēsturiski radušās savādākas pasaules uztveres un latviešu valodas nezināšanas dēļ ir salīdzinoši atsvešinājusies no pārējās iedzīvotāju daļas. Tas bieži rada problēmas ar sabiedrības vienotību (līdzīgas tām, kādas sāk parādīties arī Rietumeiropā ar lielām atšķirīgas kultūras imigrantu grupām, kuri nevēlas pieņemt tās sabiedrības vērtības, kurā ir nonākuši).
Lasiet vēl:
Atsauces: