Anna Kalviška

“Mēs gribam”

Uz laukiem, kur mašīnas elso un traktoru brigades dūc,
mūsu dziesmas šodien lai aizšalc kā spēcīgs austrumu vējš;
uz pilsētām, lielām un gaišām, kur laime un kultura zied,
lai gājienu soļu troksnis, kā tālais negaiss iet.
Bet karogu - plakatu kvēlē deg ielas un viļņojas gaiss -
līdz tālajām republikām mūsu izkliegtie lozungi skrien.

Ai, upes, jūs - plašās upes, no augstajiem kalniem kas steidz,
un apņem zeltainas druvas, starp mežiem un pilsētām mirdz;
ai, lauki, jūs - teiksmainie lauki, kur dzīvība, saule un prieks,
no debesu malas līdz malai - zelta jūra, vasaras vējš;
tu, mīlētā zeme, tu - plašums, tu varenā trauksme un speks,
tu - dzīvības avots tautām, tu - lielais kulturas prieks -
nu pieņem savā saimē mūsu dzimtenes zemi un mežus,
un mūsu pilsētas pieņem - lai dzīvo tur gaisma un darbs!

Mēs gribam būt četrpadsmitā, būt republika jaunā,
mēs gribam, plecu pie pleca stāt pārējām vecajām blakus
un vienotā spēcīgā solī uz lielo nākotni aiziet.

Ai, upes - jūs, plašās upes un zelta druvas un kalni -
mūs pieņemat, savā saimē kā republiku jaunu -
nekad lai vairs nebūtu zīmes, kur robežu stabi un žogi,
lai būtu tik varenais plašums, darbs, trauksme un dzīvības prieks
un karogu nemiers tam pāri -
nemirstošs, sarkanais nemiers.


"Darba sieviete", Nr.1. 1940, 5. lpp.

Skanējums un OCR (c) 2006 www.lettia.lv